Pārpublicēts no laikraksta "Brīvā Daugava". Intervija ar SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes locekli Alekseju Jankovski par aktuālajiem atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas jautājumiem Jēkabpils novadā.
SIA “Vidusdaugavas SPAAO” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu Jēkabpils novadā. Uzņēmums apsaimnieko sadzīves atkritumu poligonu “Dziļā vāda”, atkritumu šķirošanas staciju Jēkabpilī un pārkraušanas stacijas Aizkrauklē un Madonā, kā arī kompostēšanas laukumu “Lindes” Madonas novadā. SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis sarunā ar BD stāsta par aktuālo atkritumu šķirošanā un sadarbībā ar klientiem
Iedzīvotāji pagastos, tiekoties ar Jēkabpils novada domes vadību sūdzas, ka lauku cilvēkiem nav iespējas bez maksas nodot elektropreces. Savukārt Jēkabpilī tāda iespēja ir, taču vest visu no laukiem uz pilsētu vai poligonu “Dziļā vāda” nav izdevīgi. Varbūt varot organizēt šādu atkritumu pieņemšanas punktus arī novadā?
Šobrīd tāds pakalpojums ir pieejams par maksu. Mēs varam aizbraukt pie klienta uz jebkuru māju laukos un savākt lielgabarīta atkritumu, arī elektropreces, un aizvest uz mūsu šķirošanas punktiem. Un, protams, cilvēki var tās vest uz atkritumu šķirošanas laukumu Zvaigžņu ielā Jēkabpilī, kā arī Madonā un Aizkrauklē ir tādi pat laukumi, kur var bez maksas nodot elektropreces. Vecus dīvānus un citus lielgabarīta atkritumus gan jānodod tikai par maksu. Bet skatoties, uz to, kas šogad notika Lielās talkas ietvaros, kad konkrētos pieņemšanas punktos varēja nodot nestandarta atkritumus, elektropreču nebija daudz. Iespējams, cilvēki tam vēl nav gatavi – līdzko tiek nopirkta jauna iekārta, no vecās mēģina atbrīvoties nekavējoties, negaidot izdevību to nodot pareizi. Rezultātā šīs ierīces vienkārši tiek izmestas kopā ar sadzīves atkritumiem. Šķirojot uz poligonu atvesto, redzams, ka visas sīkās elektropreces - tējkannas un tamlīdzīgi priekšmeti - tiek mesti sadzīves atkritumu konteineros. Šāda rīcība ir nepareiza un negatīvi ietekmē turpmāko šķirošanas procesu. Nākotnē varam izskatīt iespēju, reizi mēnesī noteiktā dienā doties uz lielākām apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāji varētu nodot elektropreces un citus nestandarta atkritumus, kuru nodošana šķirošanas laukumos parasti ir maksas pakalpojums. Pagaidām tādu iespēju nav, bet vērtēsim, vai to iespējams īstenot. Tomēr ir jāsaprot, ka nevar vienkārši izvēlēties jebkuru vietu un sākt tur pieņemt atkritumus. Pirmkārt tam ir jāsaņem Valsts Vides dienesta atļauja, kas nepieciešama ne tikai bīstamajiem, bet arī parastajiem nestandarta atkritumiem. Tā, kā tā faktiski būtu dalīto atkritumu vākšanas laukums, tur nepieciešama B kategorijas atļauja. Tas nozīmē, ka laukumam jābūt nožogotam, un ar asfaltētu pamatni. Tā pat ir vajadzīgi svari, jānodrošina uzskaite un jāalgo dežurants. Šādas infrastruktūras izveide un uzturēšana prasītu ievērojamus finanšu līdzekļus, kas neizbēgami palielinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.
Iedzīvotāji iebilst, ka pagastos ir neizmantoti laukumi ar segumu, pat žogu, ko varētu piemērot prasībām. Un atkritumus tur varētu pieņemt nevis pastāvīgi, bet tikai noteiktās dienās mēnesī, tad izdevumi būtu mazāki.
Mēs esam gatavi šo jautājumu parunāt ar pagastu pārvaldēm, bet nevar solīt, ka tāda iespēja būs, jo tur atkal jāvērtē ekonomiskais faktors. Ja mēs atbrauksim uz kādu vietu, un tur būs tikai trīs ledusskapji, šāds brauciens vienkārši neatmaksāsies. Kurš segs šos izdevumus? Savukārt, ja atkritumus krātu ilgāku laiku, tad kā jau minēju jāierīko specializēts laukums, kas atkal prasītu finansiālus ieguldījumus. Tāpēc situācija ir rūpīgi jāizvērtē. Tā pat iedzīvotājiem jāsaprot, ka šīs nebūs vietas, kur bez maksas nodot savu veco dīvānu. Lielgabarīta un būvniecības atkritumus mēs poligonā vairs nenoglabājam, bet gan nododam specializētiem uzņēmumiem pārstrādei, kas ir maksas pakalpojums. Tas ir būtiski, jo visiem poligoniem līdz 2035. gadam ir jāsasniedz stingrs mērķis – noglabājamo atkritumu apjoms jāsamazina līdz 10%.
Vai izdosies to panākt?
Ja būtu pieejama atkritumu reģenerācija jeb dedzināšana, situācija būtu daudz labāka, taču pašlaik Latvijā šādas dedzinātavas nav. Ir bijušas vairākas ieceres, bet tālāk par apspriešanu neesam tikuši, jo visur, kur šādu projektu plānots īstenot, iedzīvotāji iebilst. Lai gan dedzināšanas procesā rodas siltumenerģija, ko var efektīvi izmantot apkurei. Piemēram, Vīnē, Austrijā tāda dedzinātava jau sen strādā pašā pilsētas centrā. Arī kaimiņos Lietuvā ir trīs šādas dedzinātavas, un sava ir arī Igaunijā.
Ja neizdosies sasniegt prasītos 10%, strauji augs maksa par atkritumu savākšanu?
Jā, tieši tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai samazinātu noglabājamo atkritumu apjomu. Tas ir Eiropas Savienības zaļais kurss, kas ir obligāti jāizpilda. Protams, situāciju uzlabotu plastikāta iepakojuma apjoma samazināšana tirgū, bet atkal ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) stingras prasības, par to, kā produkti jāuzglabā un jātransportē, lai būtu droši patērētājiem. Turklāt jāņem vērā, ka papīra vai kartona iepakojums, kas ticis izmantots pārtikā, ir netīrs un nav derīgs otrreizējai pārstrādei un vienīgais veids būtu reģenerācija jeb dedzināšana.
Viens no veidiem, kā veicināt atkritumu šķirošanu un vides saudzēšanu, ir obligāta līgumu slēgšana par noteikta atkritumu daudzuma izvešanu. Jēkabpilī šo problēmu atrisināja jau pirms vairākiem gadiem. Kā ar to sokas novadā?
Jāatzīst, ka tā joprojām ir problēma, ne visām mājsaimniecībām ir noslēgti līgumi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr ar šo gadu esam sākuši stingrāku kontroli, strādājot kopā ar pašvaldības policiju. Likumsargi no mums saņem informāciju par adresēm, kurās adresēs nav noslēgti līgumi, un apmeklē tās un mudina iedzīvotājus sakārtot šīs saistības. Lauku teritorijā to izdarīt ir daudz grūtāk nekā pilsētā, jo attālumi ir lielāki un pašvaldības policijai trūkst resursu, lai uzreiz apsekotu visas mājsaimniecības, taču process notiek.
Praktiski tas norit šādi: policists ierodas īpašumā un atgādina, ka nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu un sastāda aktu, nosakot termiņu līguma noslēgšanai. Šī akta kopiju saņemam arī mēs. Ja saimniekus mājās nesastop, paziņojums tiek atstāts pasta kastītē. Tāpēc es tiešām aicinu negaidīt policijas vizīti, bet nākt un noslēgt līgumu laicīgi.
Kāda ir iedzīvotāju reakcija uz šīm pārbaudēm?
Ir cilvēki, kuri ar šo kārtību ir ļoti neapmierināti. Viņi nāk pie mums ar iebildumiem un stāsta, ka visu spēj kompostēt vai sadedzināt, un viņu dzīvesveids neradot nekādus atkritumus. Bet, ja ir liela zemnieku saimniecība gadā patērē tikai divus atkritumu maisus un pat tos neizmanto, rodas jautājums: kur paliek visi pārējie atkritumi? Turklāt iedzīvotājiem šī kārtība jau sen ir zināma, ka jābūt noslēgtiem līgumiem. Turklāt tagad stāsies spēkā jauni saistošie noteikumi, kas paredz minimālo atkritumu izvešanas reižu skaitu no katras privātmājas – tam jābūt vismaz reizi divos mēnešos. Katram īpašumam tagad ir savs konteineris, kas noteiktā datumā pašam saimniekam jānogādā līdz ceļam, pa kuru brauc mūsu transports.
Katra saimniecība ir atbildīga par sava konteinera saturu. Ja mūsu darbinieks paceļot vāku, redzēs, ka tur nav sadzīves atkritumi, bet samest arī kas cits, tad klients par to saņems paziņojumu. Protams, cilvēki var samazināt savu radīto atkritumu apjomu, atšķirojot stikla, plastikāta un kartona iepakojumu, Šos materiālus var bez maksas izmest dalīto atkritumu konteineros, kas ir pieejami visā novadā. Tomēr jautājums par to, cik godīgi iedzīvotāji šķiro atkritumus, joprojām paliek katra paša ziņā
Vai līgumu var noslēgt tikai “Vidusdaugavas SPAAO” telpās Jēkabpilī?
Nē, tas nav obligāti. Līgumu var ērti pieteikt un noformēt mūsu mājaslapā. Tāpat esam pretimnākoši tiem, kuriem nav interneta piekļuves – brīdī, kad mūsu darbinieki nogādā jauno konteineru uz konkrēto adresi, viņi var paņemt līdzi jau sagatavotu līguma eksemplāru, un klients to paraksta turpat uz vietas.
Ja saimniecībā apzinīgi šķiro atkritumus, kādas ir iespējas tos nogādāt dalītās vākšanas konteineros?
Stikla taru, plastikātu un kartonu var vest uz dalīto atkritumu savākšanas punktiem. Novadā šobrīd ir 96 punkti: gandrīz visos lielākajos centros. Taču cilvēkiem jārīkojas atbildīgi. Situācija ir tāda, ka sadarbībā ar pašvaldības policiju pie šiem punktiem esam sākuši uzstādīt videonovērošanas kameras. Tam ir iemesls – cilvēki tur mēdz izmest nešķirotus sadzīves atkritumus un būvgružus, kā arī atstāt nestandarta atkritumus vienkārši blakus konteineriem. Nosacīti labākajā gadījumā iemet konteinerā, jo tad, nogādājot tos poligonā, mūsu darbinieki to visu atšķiro. Tomēr jāsaprot, ka šāda manuāla šķirošana un šo atkritumu utilizēšana rada papildus izmaksas. Un galu galā mēs šos izdevumus esam spiesti iekļaut kopējā tarifā. Cilvēki šādi atbrīvojas no atkritumiem, bet tarifs palielinās, un tad iedzīvotāji ir neapmierināti, kāpēc mums jāmaksā tik daudz un kāpēc pašvaldība neko nedara, lai cenu samazinātu. Bet nešķirojot atkritumus un izmetot tos nevietā iedzīvotāji paši rada šo sadārdzinājumu. Mēs no savas puses nodrošinām iespējas. Šobrīd novadā esam papildu uzstādījuši vēl septiņus zvanveida konteinerus šķirošanai un vēl 15 konteineri ir pasūtīti. Sadarbībā ar pagastu pārvaldēm plānojam, kurās vietās vēl tos varētu uzstādīt, lai cilvēkiem šķirošana būtu pēc iespējas ērtāka.
Vai tos piepilda?
Kādus piepilda vairāk, citus mazāk, taču pats svarīgākais ir nevis tilpums, bet gan atkritumu sastāvs – proti, vai tur netiek mesti nešķiroti sadzīves atkritumi. Ja Jēkabpilī nešķirotu atkritumu piemaisījums ir aptuveni 30% līdz 40%, kas jau ir ļoti daudz, tad novadā ir vēl vairāk - kādi 45% vai 50%. Iedzīvotajiem būtu jāsaprot, ka arī tas atspoguļojas tarifā. Jo vairāk esam spiesti noglabāt poligonā, jo lielāks dabas resursu nodoklis mums jāmaksā un laika gaitā esam spiesti celt tarifu. Pašlaik dalīto atkritumu vākšanu nodrošinām bez maksas, nododot derīgos materiālus otrreizējai pārstrādei. Tomēr, ja starpība starp atšķiroto un neizmatojamo masu būs tik liela, ka izdevumi pārsniegs tā saucamo pozitīvo daļu, tad šo starpību nāksies segt pašiem iedzīvotājiem. Par to daudzi droši vien neaizdomājas, bet tas ir viens no iemesliem, kāpēc šķirošana ir svarīga.
Iedzīvotāji, īpaši pagastos, nereti sūdzas, ka trūkst informācija par to kā šķirot atkritumus. Varbūt to varot izvietot pie konteineriem?
Domāju, ka plakāti pie konteineriem nav nepieciešami, jo šī informācija ir pieejama mūsu mājaslapā un arī jaunizveidotajā “Facebook” platformā. Arī uz katra konteinera ir informācija par to, ko drīkst un ko nedrīkst mest. Gribētu uzsvērt ļoti biežu kļūdu, ka kartonam un papīram domātajos konteineros nevajag likt vienreizējas lietošanas papīra traukus vai taukainu, netīru pārtikas iepakojumu. Iedzīvotāji to dara regulāri, un tā rezultātā viss konteinera saturs vairs nav izmantojams pārstrādei. Bet tiešām, ja ir interese par šķirošanu, informāciju var atrast mūsu mājaslapā. Atliek tikai tam visam sekot un par to interesēties un galvenais - šķirot. Apgalvojumi, ka mūs neviens nemāca šķirot, vairāk ir atrunas. Ja iedzīvotājam ir reāla interese un vēlme to darīt, internetā – gan mūsu, gan citos resursos – visu nepieciešamo informāciju var noskaidrot burtiski piecu minūšu laikā. Atliek tikai pašam sekot līdzi un iepazīties.
Iedzīvotāji norāda, ka īpaši laukos ir problēma ar lakas, krāsas vai citu šādu pēc remonta palikušu materiālu atlikumu nodošanu. Esot vests uz “Dziļo vādu”, bet tur atteikušies ņemt, jo tie ir bīstamie atkritumi. Vai tiešām pašam jāved pustukša kārba uz tām dažām specializētajām vietām Latvijā, kur šos atkritumu utilizē?
Diemžēl tie ir bīstamie atkritumi, kas ir jāutilizē atbilstošā veidā. Bet pieņemt mēs to pieņemam gan Zvaigžņu ielas savākšanas laukumā, Jēkabpilī, gan poligonā “Dziļā vāda”. Bet jārēķinās ar to, ka tas ir maksas pakalpojums, jo mēs paši utilizāciju neveicam. Kad ir uzkrāts lielāks apjoms, tad sazināmies ar uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas, un viņi atbrauc un savāc un izraksta mums rēķinu, kas attiecīgi veido pakalpojuma izmaksas klientiem.
Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par riepām, vai tās nevarētu visu laiku pieņemt bez maksas?
Riepu nodošana arī ir maksas pakalpojums, jo tas arī ir jautājums par utilizāciju, izņemot akcijas laiku, kādas ik pa brīdim tiek organizētas. Jēkabpilī šādu akciju organizēja SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, bet bezmaksas riepu nodošanu organizējām Madonas un Aizkraukles novados. Līdzīgu iniciatīvu plānots īstenot arī vietējā novadā. Gada otrajā pusē, rudenī, lai nedublētu pakalpojumus, plānojam rīkot bezmaksas riepu savākšanas akciju. Tās laikā reģiona iedzīvotāji varēs bez maksas nodot četras automašīnas riepas. Bet jāatceras, ka transportlīdzeklim jābūt reģistrētam mūsu novadā. Pārējā laikā iedzīvotāji aicināti nogādāt riepas uz šķirošanas laukumu Zvaigžņu ielā, Jēkabpilī, vai poligonu "Dziļā vāda", kur tās tiek pieņemtas saskaņā ar spēkā esošo cenrādi.
Kādi ir bīstamie atkritumi, ko iedzīvotāji visbiežāk izmet sadzīves atkritumos?
Baterijas. Tas ir bīstamais atkritums. Lai gan speciāli nodošanas punkti un kastītes, ko nodrošina "Eco Baltia vide", ir pieejamas gandrīz katrā lauku veikalā un šķirošanas laukumā Zvaigžņu ielā, Jēkabpilī, sabiedrības nevērība mēdz izmaksāt dārgi. Sadzīves atkritumos vai dalīti vāktajos atkritumos baterijas noteikti nedrīkst izmest. Šai ziņā jārīkojas atbildīgi. Jau tika publiskota informācija, ka mūs atkritumu poligonā notika ugunsgrēks, kur aizdegās atšķirotā frakcija, ko bija plānots vest uz pārstrādi. Mehāniskās šķirošanas laikā ir ļoti grūti pamanīt mazas baterijas, taču tās rada augstu aizdegšanās risku. Šādas sekas maksā dārgi – uguns un dūmu sabojāto materiālu vairs nevarēja nodot otrreizējai pārstrādei, un uzņēmums bija spiests to visu noglabāt poligonā. Tas radījis ievērojamus zaudējumus, kas uzņēmumam jāsedz no saviem iekšējiem resursiem. Atgādinām: katrs šāds incidents un neparedzētie izdevumi tiešā veidā pietuvina brīdi, kad būs jāpārskata un jāpalielina atkritumu apsaimniekošanas tarifs visiem iedzīvotājiem.
Vai sadzīves atkritumos izmet arī zāles un šļirces?
Ir arī tādas lietas, ko regulāri konstatējam, kad atkritumi nonāk uz šķirošanas līnijas Tas pirmkārt ir tiešs apdraudējums mūsu darbinieku veselībai un drošībai. Otrkārt, tie ir bīstamie atkritumi, kurus mūsu poligonā pieņemt ir stingri aizliegts – to nosaka poligonam izsniegtā A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Vecus medikamentus un šļirces iedzīvotāji var nodot tikai aptiekās, kas ir noslēgušas līgumus ar specializētiem bīstamo atkritumu utilizētājiem. Jāatzīst, ka to aptieku tīkls, kas nodrošina šo pakalpojumu, pašlaik nav pietiekami plašs. Šajā ziņā Latvijā vēl ir daudz nesakārtotu jautājumu, un citas valstis, kas šo sistēmu attīsta jau gadu desmitiem, mums ir tālu priekšā. Tomēr tas neatbrīvo iedzīvotājus no atbildības – medicīnas atkritumiem sadzīves tvertnēs vietas nav.
Uzziņai: Kā pareizi šķirot atkritumus?
Papīrs un kartons
Ko drīkst mest: Tīru un sausu papīru, saplacinātas kartona kastes.
KO NEDRĪKST mest: Šķirošanai neder taukains vai netīrs papīrs (piemēram, picu kastes ar eļļas traipiem), laminēts papīrs, vienreizlietojamie papīra trauki un dzērienu kartona pakas (jo tās sastāv no vairākiem materiālu slāņiem un pieder pie dalīti vākto konteinera satura).
Stikls
Ko drīkst mest: Tīras stikla pudeles un burkas (visu krāsu).
Ko NEDRĪKST mest: Keramiku, porcelānu, māla traukus, kristālu. Logu stiklu - tas ir tehniskais stikls, kas nav derīgs šim ciklam. Spoguļus - to metāla pārklājums padara tos nepiemērotus pārstrādei. Sadzīves stiklu - glāzes, vāzes, kausi un krūzes. Lampas - spuldzes un lampu kupoli.
Plastmasa
Ko drīkst mest: Izskalotu un tīru plastmasas iepakojumu (PET pudeles, kanniņas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumu, plēves, cietās plastmasas trauciņus ar marķējumu PET vai HDPE). Pirms izmešanas iepakojumu ieteicams saplacināt.
Ko NEDRĪKST mest: netīru, taukainu vai ar pārtikas produktiem notraipītu iepakojumu, vienreizlietojamos traukus un galda piederumus, jogurta vai krējuma plastmasas trauciņus, ja vien tie nav rūpīgi izskaloti, cita veida plastmasas izstrādājumus - rotaļlietas, saimniecības preces, zobu birstes u.c.
Kur Jēkabpils novadā nodot sašķirotos atkritumus?
Šķirošanas laukumos par brīvu pieņem šķiroto iepakojumu, metālu, elektroiekārtas, baterijas un motoreļļas:
-
poligonā "Dziļā vāda", Mežāres pagasts, Jēkabpils novads
- Zvaigžņu ielā 1b, Jēkabpilī
- Jaunceltnes iela 9b, Aizkrauklē
- Augu ielā 29a, Madonas novadā